Aizsardzības ministrs Imants Lieģis (PS) sola panākt, ka iespējami drīz mūsu karavīri Afganistānā tiks apgādāti ar bruņumašīnām, taču, ja tas laikus netiks izdarīts, viņi neizbraukšot no bāzes.
Bruņumašīnas ir nepieciešamas tai karavīru manevru vienībai, kas nākamgad no valsts Austrumiem plāno pārdislocēties uz Ziemeļiem. Pagaidām tiekot gaidīta atbilde no norvēģiem, kā arī Latvija ir pieteikusies uz aptuveni 25 bruņumašīnām, kas pieder ASV un patlaban atrodas Kuveitā. Kopumā tur stāvot aptuveni 1000 sabiedroto bruņumašīnu.
Kā vakar sarunā ar žurnālistiem sacīja Lieģis, «ja norvēģi vilcināsies ar atbildes sniegšanu, tad mēs pateiksim, ka mēs no bāzes neizbrauksim.» Pagaidām gan nekāds ultimāts sabiedrotajiem neesot izteikts, taču ministrs šādu scenāriju pieļauj, kas ir arī pārrunāts ar Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieri, ģenerālmajoru Raimondu Graubi.
Ministrs vizītē Afganistānā pabija pagājušajā nedēļā. Viņš tikās gan ar Latvijas karavīriem, gan operācijas vadību. Sarunas bijušas gan oficiālā, gan neoficiālā gaisotnē, un to laikā ministram bijusi iespēja uzzināt, kāda ir Latvijas karavīru drošības situācija.
Pēc ministra teiktā, patlaban karavīru ekipējums ir atbilstošs un jebkurš karavīrs rūpēs par savu drošību rūpējas arī par savu ekipējumu. Līdz šim Norvēģija mūsu karavīrus esot apgādājusi ar atbilstošu ekipējumu, lai gan bruņutransports norvēģiem esot labāk aprīkots nekā mūsu karavīriem.
Patlaban arī tiekot domāts, kā mūsu karavīrus apgādāt ar tā dēvētajiem frekvenču slāpētājiem. Tās ir ierīces, kuras izvieto bruņutehnikā un kas spēj aizsargāt no uzbrukumiem, atvairot iespēju, piemēram, ar tālvadības pulti iedarbināt spridzekli. Vēl nav izlemts, no kā Latvija un kādā apjomā varētu iegādāties šos slāpētājus. Tiekot pētīts to tirgus. Lieģis izteica iespēju, ka minētās ierīces varētu pirkt no igauņiem, kuri paši tās ražo, vai britiem. Ministrs slāpētāju iegādes nepieciešamību pārrunājis arī ar Graubi, vienojoties, ka to iegādes process iespējami jāpaātrina.
LETA
Trešdiena, 18. augusts (2010)